Sorry, you need to enable JavaScript to visit this website.
teksta izmērsaaa
Latvia
hamburger overlay

Runāšana par diabētu

Nesen es dzirdēju kaut ko interesantu par diabētu, un es vēlos dalīties ar jums. Sarunā ar profesori Katerinu Bernardu-Kelliju,  Ph.D.  viņa sacīja, ka uzskata, ka cilvēki, kam kādu laiku jau ir diabēts, labi zina, kā to kontrolēt; izaicinājums ir saskaņot to ar savu dzīvesveidu.  Saskaņot diabētu ar citām ikdienas dzīves prioritātēm var būt ļoti grūts uzdevums, nav brīnums, ka tik daudzi cilvēki smagi izjūt diabētu kā nastu un negatīvas emocijas. Vienkāršs veids, kā samazināt sajūtu, ka diabēts ir pārņēmis visu ikdienas dzīvi, ir runāt par to.

Kā cilvēks, kas sadzīvo ar diabētu un raksta par to, es piekrītu, ka ir 5 galvenās tēmas, par kurām diabēta sakarā mēs regulāri lasām:

  1. kā ēdiens ietekmē organismu
  2. kā fiziskā slodze un treniņi ietekmē cukura līmeni asinīs un insulīna rezistenci
  3. cukura līmeņa rādītāju noskaidrošana un atbilstoša rīcība
  4. ko darīt, kad mainās ierastā ikdiena, piemēram, ceļojumi
  5. izpratne par to, ka gan cukura līmenis asinīs, gan emocionālais stāvoklis reizēm būs labāks, reizēm – sliktāks

Bet jūs to visu jau esat lasījis.

Vairums no mums, kam diagnoze noteikta pieaugušā vecumā, neesam braukuši uz nometnēm, neesam izauguši ar šo stāvokli, neesam saņēmuši daudz padomu un norādījumu no veselības aprūpes speciālistiem, kā tikt ar to galā. Mēs noteikti neesam mācījušies runāt par to ar savu ģimeni, bērniem, draugiem vai kolēģiem.

Kad tuvojamies gada vidus atskaites punktam, neiesim cauri standarta darāmo darbu sarakstam, labāk padomāsim, kā runāt par diabētu. Varbūt mēs varam dalīties ar kaut ko, ko vēl neesat lasījis.

Nezinu par jums, bet es cenšos ar diabētu saistītās ikdienas darbības darīt „autopilotā”. Es vienkārši to daru. Mēru cukura līmeni asinīs, galvā veicu aprēķinus, pieņemu lēmumus par ēdienu un fiziskās aktivitātes līmeni, mēģinu saprast, kas notiek, ja cukura līmenis nav tāds, kādam tam jābūt. Godīgi sakot, līdz kādai reizei meitas deju stundā es nemaz nesapratu, kā reaģēju, kad ir kāda „situācija”. Es sēdēju blakus pazīstamai mammai, kad iepīkstējās mans CGM (nepārtrauktas darbības glikozes monitors), ziņojot, ka ir laiks mērīt cukura līmeni asinīs. Tad es izdarīju visu, ko parasti daru. Pārtraucu iepriekšējās darbības, izslēdzu signālu, izņēmu glikozes līmeņa mērierīci, iedūru pirkstā un veicu mērījumu. Šķiet vienkārši, vai ne? Es paskatījos uz otru mammu, viņa ieplestām acīm un vaļā muti skatījās uz mani.  Tad viņa teica: „Tātad to var darīt tepat uz vietas?” Es nezināju, ko teikt, tāpēc nomurmināju kaut ko tamlīdzīgu: „Jā, mans CGM bija jākalibrē, un es to izdarīju.” Kad noliku nost mērierīci, es paskatījos uz viņas samulsušo seju, ko bija radījusi svešvaloda vārdā diabēts, ko viņa tikko bija dzirdējusi. Un tad man pieleca. Es sapratu, ka neviens man nav stāstījis, kā cilvēkiem paskaidrot diabētu, neviens man nav teicis, ka apkārtējie cilvēki (ģimene un draugi) var vēlēties palīdzēt – ko es varētu lūgt viņiem izdarīt?

Idejas, lai palīdzētu jums runāt par diabētu

Es vēlētos dalīties ar dažiem Dr. Bernardas jautājumiem, lai palīdzētu jums runāt par diabētu, lai palīdzētu jūsu tuviniekiem saprast, ko tas nozīmē, lai palīdzētu jums saprast, kas jums nepieciešams, lai piedāvātu jums veidus, kā to palūgt. 

  1. Vai domājat, ka apkārtējie saprot, kā ir, kad ir diabēts?
    1. Kāpēc jūs tā domājat?
  2. Kas jums visvairāk nepatīk tajā, kā cilvēki izturas pret jums diabēta dēļ?
  3. Vai esat lūdzis tuvākajiem palīdzību un atbalstu diabēta paškontrolē?
    1. Ja jā – kas notika?
    2. Ja nē – kāpēc ne?

Kad es izlasīju šos dažus pirmos jautājumus, man likās, ka tie ir ļoti pārdomāti, un tie lika man padomāt, kā es uz tiem atbildētu. Tie tiešām liek pamatus domāšanas procesam par to, kas šobrīd notiek jūsu pasaulē. Tad viņa turpināja ar vēl citiem jautājumiem.

  1. Ideālajā pasaulē – ko jūs gribētu mainīt tajā, kā tuvinieki palīdz jums kontrolēt diabētu?
  2. Kura ir tā lieta, ko jūs vēlētos, lai viņi NEDARA?
  3. Kura ir tā lieta, ko jūs vēlētos, lai viņi DARA?

Šie jautājumi palīdz jums saprast, kā jūs vēlētos, lai viss notiek – īpaši ja tas atšķiras no tā, kā ir šobrīd. Un, tā kā bieži mēs pret sevi esam stingrāki nekā pret citiem, uz brīdi iedomājieties, ka diabēts ir kādam no jūsu tuviniekiem:

  1. Kā jūs justos?
  2. Ko jūs vēlētos darīt, lai viņu atbalstītu?
  3. Kā, jūsuprāt, to varētu izdarīt?
  4. Vai domājat, ka viņam patiktu veids, kādā to darāt?

Šie jautājumi patiešām palīdz pakāpties soli atpakaļ un paskatīties uz visu no savu tuvinieku viedokļa. Tas palīdz atgriezties realitātē, lai atbildētu uz dažiem tiešām svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar pašrefleksiju un veicamajām darbībām.

  1. Kura VIENA lieta, ko ģimenes locekļi dara (saistībā ar diabētu), jums traucē.
  2. Kura VIENA lieta, ko ģimenes locekļi dara (saistībā ar diabētu), jums palīdz.
  3. Kā lietas, kas traucē, varētu pārveidot par lietām, kas palīdz?
  4. Kam būtu jānotiek, lai jūs justu lielāku atbalstu?

Pašrefleksija palīdz pārliecināties, ka darām visu iespējamo, lai viss notiktu tā, kā mums vislabāk patīk. Es ceru, ka jūs kopā ar ģimeni iziesiet cauri šiem jautājumiem. Vispirms atbildiet uz tiem pats, tad lūdziet ģimenei atbildēt uz dažiem, ko jūs uzdodat, piemēram:

  1. Kas, viņuprāt, diabēta kontrolē ir grūtākais.
  2. Kad jūsu klātbūtnē viņi jūtas bezspēcīgi
  3. Kā visi varētu darboties kopā, atbalstot jūs diabēta kontrolē, lai kļūtu labāk?

Ja jums ir jautājumi, ko esat uzdevuši saviem mīļajiem, citas labas idejas vai lietas, kas jums palīdz un ko varētu izmantot arī citi, dalieties ar mums https://www.facebook.com/accucheklv/

Dalīties

Filed under: