Sorry, you need to enable JavaScript to visit this website.
teksta izmērsaaa
Latvia
hamburger overlay

Pusaudža aprūpe

Nav noslēpums, ka būt par pusaudzi nav viegli. Diabēta nasta uz pusaudža pleciem nebūt neatvieglo viņa dzīvi. Tas ir svarīgs laiks visai ģimenei - jūsu pusaudzis nevar vien sagaidīt, kad kļūs neatkarīgs, gatavojas studēt, ieiet pieaugušo pasaulē. Taču viņiem vēl aizvien vajadzīga jūsu vadība un atbalsts.

Svarīgi saprast, ka šī slimība var uzbrukt jebkurā vecumā. Jūs un jūsu bērns daudzus gadus uzņemas papildu atbildību, taču disciplīnas ieradums var darboties jūsu bērna labā.
Atcerieties, lai arī diabēts ir kontrolējams, tā ir slimība ar potenciāli bīstamām un ilgstošām komplikācijām. Svarīgi, lai jūsu pusaudzis saprastu, ka pareizas darbības šodien var ļoti palīdzēt viņa veselībai, sasniedzot lielāku vecumu. Pusaudžiem var būt grūti to saprast - viņš var justies it kā tīšām ierobežots, tāpēc neredzēt tur nekā pozitīva.
Lai nodrošinātu to, ka jūsu bērns iegūst vislabākās iemaņas savai aprūpei, centieties izmantot iespēju un sniegt zināšanas visai ģimenei. Mudiniet savu pusaudzi sazināties ar citiem līdzīga vecuma diabēta slimniekiem, bet sev atrodiet vecāku atbalsta grupu.

Runājiet ar savu pusaudzi

Tas ir īpaša jūtīguma laiks - pusaudža gadi atgādina vizināšanos „amerikāņu kalniņos". Nevarat uzminēt, ko domā jūsu pusaudzis, un nevarat cerēt, ka viņš uzminēs, ko domājat jūs. Tāpēc izmantojiet katru izdevību, lai atklāti parunātos par to, kas notiek viņa dzīvē.

Tas ir arī laiks, kad sākt runāt ar savu dēlu vai meitu kā ar pieaugušo. Nevarat vienkārši likt viņiem kaut ko darīt. Ir jāizrunā noteikumi un jāpieņem kopīgi lēmumi par pusaudža rūpēm par sevi.

Ieteikumi, kā rūpēties par pusaudzi

  • Uzmanīgi izvēlieties vārdus. Nesauciet glikozes līmeni asinīs vai analīzes par „sliktām" vai „labām", labāk sakiet „augsts", „zems" vai „normāls".
  • Ja glikozes līmenis asinīs ir augsts, apspriedieties, kā uz to reaģēt. Sodīšana neko labu nedos, tikai var likt pusaudzim lieku reizi slēpt patiesību. Ja augstais glikozes līmenis asinīs ir našķošanās sekas, paslavējiet savu pusaudzi, ka atzinies, un izveidojiet plānu, kā nākotnē izvairīties no šādas problēmas.
  • Neļaujiet, lai viss grozītos tikai ap diabētu. Jautājiet bērnam, kā veicas skolā vai nodarbībās, bet tikai „Kāds šodien ir glikozes līmenis?".
  • Nekad neļaujiet savai meitai vai dēlam izmantot diabētu kā attaisnojumu. Paskaidrojiet - ja viņi mēģinās izmantot diabētu kā iemeslu izvairīties no kaut kā, tikpat viegli slimību var izmantot kā iemeslu neļaut viņiem darīt to, ko vēlas.
  • Dalieties raizēs par iespējamām hroniskām komplikācijām, taču nebaidiet bērnu ar tām. Tas var radīt pretēju rezultātu - jūsu dēls vai meita var sākt domāt, ka nav jēgas cīnīties ar diabētu.
  • Ļaujiet savam pusaudzim privāti runāt ar veselības aprūpes speciālistiem. Viņi ne tikai varēs atklātāk runāt par aktuālajām lietām, bet arī no jūsu pleciem tiks noņemta daļa sloga.
  • Svarīgākais - pastāvīgas robežas un disciplīna ir ļoti svarīgi jūsu pusaudzim, Reizēm vecāki diabēta dēļ žēlo savu dēlu vai meitu un mēģina to kompensēt, lutinot citās jomās. Ar laiku tas var nodarīt ļaunumu - jūsu bērnam būs grūtāk piemēroties reālajai pasaulei.

Pieaugušo aprūpe
Uzņemties atbildību par vecāku, dzīvesbiedra vai draugu aprūpi ir ļoti cēlsirdīgs lēmums. Ar katru gadu vairāk cilvēkiem tas jāpieņem. Aprūpes attiecības, palīdzēt kādam kontrolēt diabētu, piemēroties pie citām slimībām un vēl atrast laiku savām vajadzībām, tas sniedz gan gandarījumu, gan stresu. Kļūstot par kopēju, jau tāpat aizņemtā diena kļūst vēl piepildītāka. Nevar izdarīt visu, bet var justies labi, darot to, ko spējat.

Iespējamais sākums - izveidot plānu. Sāciet ar sarunu ar veselības aprūpes speciālistu par to, kas vajadzīgs personai, par ko rūpējaties. Padomājiet par visu - no palīdzības iepērkoties un transporta, līdz speciālajām iekārtām, medikamentu lietošanas uzraudzības un ikdienas higiēnas. Tad izlemiet, kas rūpēsies par šīm lietām - profesionāļi, jūs kā kopējs vai ģimenes locekļi un draugi, kas vēlas palīdzēt.

Lai arī diabēts ir kontrolējams, cilvēki bieži jūtas nomocīti, nepārtraukti izvērtējot ēdienu, durstot pirkstus asins pārbaudei un cenšoties pietiekami kustēties. Ar vecumu ievērot šīs prasības kļūst aizvien grūtāk, īpaši, kad parādās arī citas veselības problēmas, tādas kā slikta redze, kustību traucējumi vai gremošanas problēmas.

Atcerieties, ka novecojošam cilvēkam var būt grūti samierināties ar faktu, ka viņam vajadzīga palīdzība. Neviens negrib zaudēt neatkarību. Pielieciet visas pūles, lai turpinātu runāt ar savu vecāku vai dzīvesbiedru kā ar nobriedušu pieaugušo, centieties, lai viņš pats pieņemtu pēc iespējas vairāk lēmumu par savu aprūpi. Jo patstāvīgāks viņš būs, jo vairāk spēku jums paliks.

Ieteikumi, kā rūpēties par pieaugušo

  • Dažiem cilvēkiem var būt grūti samierināties ar to, ka viņi zaudē patstāvību. Strādājiet ar šo cilvēku, konstatējiet, cik daudz viņš var pats par sevi parūpēties. Izmantojiet iztēli un atrodiet veidu, kā ļaut aprūpētajam cilvēkam būt mazāk atkarīgam no jums.
  • Mudiniet uz komunikāciju. Pat tad, ja jūtat, ka nav par ko runāt, komentējiet to, kas notiek ārā vai to, ko šodien rādīja ziņās. Saruna palīdz cilvēkiem saglabāt intelektu un būt sociāliem.
  • Rūpējieties, lai mājās būtu pēc iespējas mazāk vietu, aiz kurām aizķerties un pakrist. Kritieni var sagraut emocionāli, cilvēks jūtas bezspēcīgs un nobijies. Palīdziet viņam, bieži atgādiniet pārbaudīt redzi un dzirdi un novāciet šķēršļus no ceļa.
  • Izveidojiet drošāku vannu, izmantojot neslīdošu paklājiņu vai dušas krēslu. Pārbaudiet, lai visi dvieļu pakaramie būtu labi piestiprināti. Ja slimniekam ir grūti piecelties, padomājiet par paaugstinātu podu.
  • Mudiniet savu tuvinieku palikt sabiedrības grupās un nepārstāt interesēties par viņam svarīgām tēmām. Fiziskās aktivitātes, piemēram, pastaiga vai dārzkopība, ir brīnišķīgi piemērotas, lai uzturētu ķermeņa un prāta veselību.
  • Iesaistieties kopēju atbalsta grupā - diabēta slimnieku tuvinieku vai vispārīgā. Daudzi cilvēki saskaras ar līdzīgām grūtībām, viņi varēs sniegt jums labus padomus.
  • Veltiet laiku arī sev. Jums vēl aizvien ir vajadzīgs laiks, kas paredzētu jūsu interesēm un mērķiem. Aprūpe nenozīmē, ka jāatsakās no savas dzīves.
  • Vērojiet sevi. Ja neizguļaties, parādās depresijas pazīmes, pastāvīgi dusmojaties vai atstājat novārtā savus pienākumus - aprūpes attiecības neveidojas tā, kā vajadzētu. Nejūtieties vainīgs. Veiciet vajadzīgās pārmaiņas vai apdomājiet kādu citu risinājumu. Neviens nevar izvairīties no bezcerības brīžiem tādās situācijās. Atrodiet veidu, kā izlādēties.

Dalīties

Filed under: