Jūsu diabēts nav tāds pats kā manējais – un mums nav jāievēro vienāda diēta
Visi, kas dzīvo ar diabētu, zina, ka diabēta kontrole nav tikai veselīga dzīvesveida, ogļhidrātu skaitīšanas un medikamentu lietošanas jautājums.
Reizēm diabēta kontrole ir kā centieni kontrolēt histērisku mazuli.
Daži no mums pat raksturo diabētu kā patstāvīgu personību. Tāpat kā cilvēkiem – mana diabēta personība var ļoti atšķirties no jūsējā.
Protams, uz jūsu diabētu attiecas tie paši vispārīgie likumi, kas uz manējo – ogļhidrāti paaugstina cukura līmeni asinīs, un paaugstināts cukura līmenis asinīs padara mūs nervozus. Bet, ja runa ir par ikdienas diabēta kontroles detaļām, tas, cik lielā mērā šie faktori ietekmē cukura līmeni asinīs, un nepieciešamība pēc insulīna atšķiras gan dažādiem cilvēkiem, gan dažādā laikā – agri no rīta vai vēlu pēcpusdienā.
Tad kāpēc mums būtu jāēd vienādi, jālieto insulīns vienādi un jāveic vienādas fiziskās aktivitātes?
Es domāju – lai veiksmīgi sadzīvotu ar diabētu, svarīgi ir saprast, kas tieši darbojas jums. Atcerēties, ka nav vienas receptes, kas der visiem.
Mans ceļš uz man piemērota uztura plāna atrašanu
Esmu izmēģinājusi daudzas pieejas uzturam, kas bieži tiek ieteiktas cilvēkiem ar diabētu – ketogēnu, ar maz ogļhidrātiem, ar daudz (vairāk) ogļhidrātiem, dozēto badošanos, kā arī gan biežas, bet nelielas ēdienreizes, gan retākas, bet lielākas ēdienreizes. Un mana pieredze katrā no uztura pieejām ir patiesi dažāda.
Es pazīstu cilvēkus ar diabētu, kam labi der kāda konkrēta diēta, bet man tā izraisīja tikai lielu nogurumu un aizvien lielāku insulīna rezistenci (kas nozīmē arī to, ka kļūst daudz grūtāk kontrolēt diabētu).
Ir tik daudz dažādu uztura ieteikumu un noteikumu – daudzi no tiem tiek pasniegti kā vislabākais uzturs labākam cukura līmenim asinīs – nav brīnums, ka tik daudzi cilvēki jūtas apmulsuši un nomākti.
Ir kas daudz svarīgāks par stingru noteikumu ievērošanu
Esmu nonākusi pie secinājuma, ka spēt ievērot kādu dogmatisku diētu nav galvenais. Svarīgi ir arī skatīties, ko ēdam un kā diabēts uz to reaģē. Ketogēnā diēta neder, jo tā diabēta personību padara par histērisku mazuli.
Piemēram, var būt periodi, kad mans cukura līmenis asinīs uz batātēm reaģē vienkārši brīnišķīgi (maigi kāpumi un kritumi), bet citreiz batātes paceļ cukura līmeni debesīs.
Ir arī periodi, kad man ir lielāka insulīna rezistence, kam seko periodi, kad ēdienreizēs man vajag daudz mazāk insulīna. Viss mainās – bieži bez kāda redzama izskaidrojuma, ko es varētu ņemt vērā – esmu droša, ka jūs arī esat ko tādu novērojis.
Lai atrastu uztura plānu, kas der man šajā dzīves periodā, es balstījos uz visu, ko esmu uzzinājusi, izmēģinot dažādas ēšanas metodes, un apvienoju to ar mana diabēta uzvedību šobrīd.
Man šķiet, ir labi izmēģināt jaunas pieejas – lai eksperimentētu un redzētu, kas notiek. Dodiet jaunajai pieejai iespēju, izmēģinot to kādu laiku, bet neaizmirstiet, ka ir normāli izlēkt no vilciena, ja kaut kas jums neder. Varbūt tā izraisa lielākas cukura līmeņa svārstības vai varbūt tā ir pārāk stingra, lai pie tās pieturētos.
Tas, ka kāda pieeja ēšanai kādam citam perfekti der, nenozīmē, ka tā būs īstā arī jums. Tas nenozīmē arī to, ka jums nav citu iespēju.
Personiski es, radoši eksperimentējot un pārdomājot, esmu secinājusi, ka vienīgais “likums”, kas man vienmēr darbojas, ir – sākt katru ēdienreizi ar olbaltumvielām – parasti zivīm, gaļu vai olām. Bet tas, cik daudz ogļhidrātu un tauku ēdienreizē tiek iekļauts, ir atkarīgs no pašreizējiem veselības un fiziskās formas mērķiem, kā arī no vispārējās diabēta kontroles.
Atrast pieeju, kas der jums
Es esmu konsultējusi simtiem cilvēku ar diabētu no visas pasaules, un mana ziņa katram klientam ir šāda: atrodiet to, kas der jums, jūsu dzīvesveidam un jūsu diabētam.
Runājot par ēdienu, mēs sākam, apskatot pašreizējos paradumus, pēc tam izveidojam jaunu struktūru un pieeju uzturam, kas šķiet izpildāma un piemērota jums. Esmu konstatējusi, ka vairums cilvēku zina, kāda veida ēdiens un ieteikumi viņiem der, pat tad, ja ir centušies ap šo ēdienu būvēt lielākus plānus un paradumus. Vairumam cilvēku jau ir laba izjūta, kuri ēdieni viņiem der un kuri ēdieni pacels cukura līmeni asinīs līdz debesīm.
Tāpēc mēs ne tikai runājam par uzturvielu struktūru – zemu ogļhidrātu saturu vai dozētu badošanos – mēs apspriežam arī to, kurus ēdienus ir vērts iekļaut uzturā un kuri būtu jāierobežo.
Ja jūs apsverat jaunu pieeju uzturam, apdomājiet šos 3 soļus:
- Vispirms pajautājiet sev: vai tas reāli iederēsies manā dzīvesveidā? Piemēram, jūsu darbā ir atļauts tikai viens pārtraukums. Izplānot pusdienas un divas uzkodas darba dienas laikā droši vien nebūs jums īstais risinājums. No otras puses, ja dienas laikā jūs kļūstat mežonīgi izsalcis un ir iespēja uzkost, kāpēc lai uztura plānā neiekļautu uzkodas?
- Atrodiet tādu pieeju ēdienam, pie kuras jūs spētu pieturēties mēnešiem ilgi. Ja ketogēnā vai stingras ogļhidrātu ierobežošanas diēta atņem jums dzīvesprieku un jūs protat dozēt ogļhidrātus, kāpēc lai neiekļautu uzturā arī tos? Ir viegli domāt, ka diēta bez ogļhidrātiem nozīmē vispār neēst ogļhidrātus, bet vairumam cilvēku tāda neder. Tā vietā labāk darba laikā iekļaut ogļhidrātus, kas jums garšo vislabāk, bet samazināt tos, bez kuriem varat iztikt. Diēta ar mazāku ogļhidrātu daudzumu, kas nav tik stingra, varētu būt tāda, pie kuras ir iespējams pieturēties ilgtermiņā.
- Visbeidzot – padomājiet par to, kā jūsu izvēlētā diēta ietekmē cukura līmeni asinīs un vispārējo labklājību. Vai šī pieeja tiešām der jūsu diabētam? Vai tā der jūsu enerģijas līmenim? Vai tā der citiem veselības aspektiem, ne tikai cukura līmenim asinīs? Atcerieties, ka viss mainās un ir normāli mainīt paradumus.
No katras izmēģinātās pieejas paņemiet to, kas jums der, un izveidojiet savus uztura noteikumus. Es iesaku tos pierakstīt un saglabāt, lai varētu pārskatīt, kad nepieciešams, vai tiešsaistē dalīties ar tiem, lai saņemtu no citiem jaunas idejas. (filiālēm saite uz sociālajiem kanāliem)