Sorry, you need to enable JavaScript to visit this website.
teksta izmērsaaa
hamburger overlay

Sieviete ar diabētu – lai jums ir spēks celt citai citu


Es esmu sieviete, kas sadzīvo ar diabētu, un, ja jūs lasāt šo, ļoti iespējams, arī jūs tāda esat.
 
Iespējams, neskaitot diabētu, mums nav daudz kopīga, bet tas nenozīmē, ka mēs nevaram vai mums nevajadzētu atbalstīt citai citu. Sadzīvošana ar diabētu sievietei nozīmē milzumdaudz izaicinājumu, un nav nekāda iemesla, kāpēc kādai no mums ar šiem izaicinājumiem būtu jāsaskaras vienatnē.

Stipras sievietes ceļ cita otru

Pasaulē, kur sociālie tīkli var viegli likt mums salīdzināt citai citu, es uzskatu, ka daudz svarīgāk ir atcerēties, ka mēs neesam sacensībās. Tā vietā mums kā sievietēm ir iespēja atbalstīt citai citu! 
 
Mums visām ir nepieciešams dažādu līmeņu un veidu atbalsts, ja runa ir par diabētu. Man ļoti vērtīgi ir atrast atbalstu ikdienas brīžos. Kad es cīnos ar paaugstinātu cukura līmeni menstruālā cikla dēļ (tā ir vairumam sieviešu, jo notiek hormonu svārstības), es jūtu, ka komentāri un iedrošinājums no citām sievietēm tādā pašā situācijā palīdz man vieglāk izturēt šīs cukura līmeņa ziņā sarežģītās dienas. Tas ir arī labs atgādinājums, ka es neesmu viena, ka ne visu var kontrolēt, bet es daru visu, ko varu.
 
Papildus parastām sievietēm kā es, ko esmu satikusi dzīvē un tiešsaistē, es esmu atradusi arī vairākas iedvesmojošas diabēta superzvaigznes – Soņa Sotomajora (ASV Augstākā tiesas tiesnese), Terēze Meja (AK premjerministre), Selma Haijeka (aktrise), Patija Labelle (dziedātāja), Sonama Kapūra (Bolivudas modes māksliniece) un Billija Džīna Kinga (bijusī tenisiste). 
 
Ja jums tuvumā jau nav bariņš stipru sieviešu ar diabētu, es vēlos palīdzēt jums tās atrast.
 
Sava stipro sieviešu tīkla atrašana 

Būsiet pārsteigta, cik iedarbīga var būt draudzība, kas pastāv tikai internetā. Tiešsaistes diabēta kopienas ir pavērušas mums iespēju pieslēgties un atrast atbalstu no jebkuras vietas. 
3 vietas, kur man vislabāk patīk atrast stipru sieviešu sabiedrību, ir Facebook, Instagram un vietējās atbalsta grupas. Katra platforma piedāvā citu attiecību veidu, personiski es izmantotu visas 3, lai saņemtu visu atbalstu un iedvesmu, kas man kā sievietei ar diabētu nepieciešama.
 
1. Facebook var būt lielisks veids, lai sazinātos ar citiem, kas sadzīvo ar diabētu. Tajā ir ārkārtīgi daudz Facebook grupu, kas veltītas dažādiem ar diabētu saistītiem jautājumiem, arī grupas, kas paredzētas sievietēm, kas sadzīvo ar diabētu. Vienkārši atveriet Facebook un meklējiet “diabetes and women”, atradīsiet garu sarakstu ar grupām, kurām varat pievienoties.
 
Es iesaku kļūt par vairāku grupu biedri un kādu laiku pavērot, kamēr sapratīsiet, vai tā ir jums īstā grupa. Jums jāpārliecinās, vai grupas pieeja atbalstam sakrīt ar jūsu vajadzībām, ne visās grupās tas notiks. Piemēram, jūs varat atrast diabēta grupu, kas ļoti koncentrējas uz uzturu ar zemu ogļhidrātu saturu, ja jums tā nav īsti piemērota, viss kārtībā! Mēs skatāmies uz sadzīvošanu ar diabētu atšķirīgi, mums ir atšķirīgas vajadzības, tāpēc mēs meklējam dažāda veida atbalstu.
 
Galu galā šeit jūs varat atrast lieliskas paziņas, varbūt pat draudzību mūža garumā neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā dzīvojat.
 
2. Instagram ir vēl viens jauks veids, kā tiešsaistē veidot attiecības, man laikam tas patīk vislabāk! Citus, kas sadzīvo ar diabētu, ir viegli atrast, meklējot pēc tēmtura, piemēram, #diabetes, #t1d, #type1diabetes, #type2diabetes, #pregnancywitht1d. Domubiedrus var atrast, sekojot noteiktam profilam un pievienojoties citiem, kas seko un komentē šo profilu.
 
Instagram redzēsiet stāstus un attēlus, bet varat arī tieši sazināties ar citiem, izmantojot komentārus un ziņas. Tādā veidā svešinieki var atrast atbalstu un sapratni un kļūt par draugiem. 
 
Jūs varat atrast mani (DiabetesStong_IG) un daudzas citas sievietes, kas dalās sadzīvošanā ar diabētu! Man tā ir ļoti pacilājoša mijiedarbība. Lai arī daudzi dalās arī ar savām grūtībām (jo mums visiem ir lietas, ar ko cīnīties, ja runa ir par diabētu), daži nelapbrāt dalās ar šiem savas dzīves aspektiem. Kas ir galvenais, kas jāpajautā sev: vai es ar savu komentāru vai ziņu pasaulē ienesu kaut ko pozitīvu? Es varu rakstīt par dienu ar sarežģītu cukura līmeņa kontroli pozitīvā veidā, vienkārši aprakstot savu cīņu vai pat pajautājot citiem, kā viņiem tajā dienā gāja un vai viņiem ir bijušas tik grūtas dienas kā manējā. 
 
Kad es komentēju citu cilvēku ziņas, es cenšos pārliecināties, ka mani vārdi atbalstīs viņus, nevis liks justies nosodītiem vai vieniem. (Un ziniet, ja saskaraties ar kādu, kas nav pozitīvisma un atbalsta avots, jums ir iespēja vienkārši bloķēt šo personu, ja nepieciešams.)
 
3. Ir fantastiska sajūta tiešsaistē satikt citus, bet satikt cilvēkus klātienē ir vēl labāk. Es bieži tiešsaistē meklēju vietējās grupas. Mana iecienītā ir Diabetes Sisters, ASV bāzēta grupa ar plāniem kļūt starptautiskai. Esmu satikusi daudzas dažāda vecuma sievietes, kas sadzīvo ar diabētu. Sievietes, ko citādi nebūtu satikusi, kam vajadzīgs atbalsts vai kas spēj dot atbalstu citiem, kam tas vajadzīgs.
 
Ir dažādi veidi, kā atrast vietējās grupas, un šī meklēšana bieži vien sākas tiešsaistē. Es skatos uz savu vietējo diabēta asociāciju un esmu atradusi pat organizētas tikšanās Instagram un Facebook. Daudzām diabēta asociācijām ir gada kalendāri, kuros redzami plānotie pasākumi, un, ja sociālajos tīklos sekojat vietējiem cilvēkiem ar diabētu, ir viegli nepalaist garām vietējo pasākumu datumus.
 
Ja jūsu apkārtnē neviens nerīko tikšanās, kāpēc caur vietējo diabēta asociāciju nesazināties ar citiem un pašai tādu nesarīkot? 
 
Viņa ticēja, ka var to izdarīt, un izdarīja

Lai arī mēs varam meklēt iedvesmu un atbalstu citos, mūsu attieksme pret dzīvi ar diabētu ir atkarīga no mums. Citi var klausīties, viņi var dot padomu, rādīt piemēru, bet, ja mēs nepieņemam un neizmantojam to savā dzīvē, rezultāti būs tie paši kā līdz šim.
 
Mana vīra māte reiz izteica man komplimentu, sakot, ka „esmu bezbailīga.” Viņa gribēja teikt, ka es savā dzīvē daru daudzas lietas un turpinu izaicināt sevi. Viņa pieminēja manus ceļojumus, pārcelšanos no Dānijas uz ASV, karjeras maiņu, piedalīšanos fitnesa sacensībās, un tas viss, dzīvojot ar diabētu. 
 
Tas bija ļoti jauks kompliments, bet es nedomāju, ka esmu bezbailīga. 
 
Tomēr es domāju, ka man ir spēks izveidot sev un citiem veselīgu dzīvi, un tas virza mani uz priekšu.
 
Kā sievietes, kas sadzīvo ar diabētu, mēs visas varam celt cita citu ar pozitīvismu un laipnību. Ja mēs ticam, ka varam, nekas nevar mūs apturēt. 
 

Dalīties

Filed under: