Sorry, you need to enable JavaScript to visit this website.
teksta izmērsaaa
hamburger overlay

Sava diadrauga atrašana

 

 

Vai kādreiz esat iztēlojies, kā būtu, ja jums būtu labākais draugs ar diabētu? Sauksim to par „diadraugu”. Diadraugs ir kāds, kas patiešām saprot, ko nozīmē dzīvot ar diabētu un saprot, ar ko jūs katru dienu tiekat galā. Viņam nav jāmēģina vai jāmin, viņš zina, jo tā ir arī viņa dzīve.

Kā būtu, ja būtu iespēja satikt ideālu diadraugu? Kādi būtu pirmie 3 jautājumi, ko jūs pajautātu? Un ko, jūsuprāt, viņam vajadzētu no jums kā viņa diadraugam?

Fakts ir tāds: jūs neesat viens. Visā pasaulē ir tik daudz mūsu – cilvēku, kas dzīvo ar diabētu. Ja jūs to pieņemat un vēlaties dalīties ar citiem, ka dzīvojat ar diabētu, ir ļoti liela iespēja satikt vēl kādu cilvēku ar diabētu. Lai sadraudzētos ar citiem, kam ir diabēts, pilnīgi noteikti nedrīkst turēt savu diabētu noslēpumā un ir jāspēj pieņemt cilvēki, kas ar diabētu sadzīvo pilnīgi citādi nekā jūs. 


Jūs ideālā diadraugu draudzība: kas jums būtu vajadzīgs?

Redziet, tikai ar diabētu nepietiek, lai veidotos ilgstoša, patiesa draudzība. Padomājiet par to, kas jums vajadzīgs no diadrauga?

Esmu laimīga, ka manā dzīvē ir vairāki diadraugi. Pa šo laiku man jau ir kļuvis skaidrs, kas man der, ja runa ir par diadraugu, un kas neder. Te būs daži jautājumi un idejas, par ko padomāt, veidojot draudzību ar cilvēkiem, kas arī dzīvo ar diabētu. (Un dažas lietas, no kā izvairīties!) 

Jautājums & solījums #1: Vai jūs varat pieņemt, ka diabētu var kontrolēt vairāk nekā vienā veidā?

Es ticu izvēles brīvībai, un es domāju, ka mums visiem jāatrod tāds diabēta kontroles veids, kas mums der. Piemēram, ja jūs lietojat insulīna sūkni, tas ir lieliski, un mēs varam parunāt par tā priekšrocībām. Bet, ja mans diadraugs mēģinātu to man uzspiest un nepieņemtu, ka man labi der vairākas injekcijas dienā, man tās būtu sarežģītas attiecības. 

Es savukārt jums neuzspiedīšu metodi, ko lietoju es. Piemēram, man ļoti patīk nepārtrauktas darbības glikozes monitors (CGM), bet tas nenozīmē, ka tas labi der visiem. Dažiem cilvēkiem tas var dot pārāk daudz informācijas, nodrošinot uztraukumu, nevis atbalstu. Vai varbūt jūs to nevarat atļauties vai nevēlaties būt saistīts ar vēl kādu ierīci – es to saprotu! Un tas ir normāli, un es centīšos to respektēt, ja runa ir par jūsu dzīvi ar diabētu.

Jautājums & solījums #2: Vai spējat klausīties, un vai jums piemīt empātija?

Vai protat klausīties un nepiedāvāt visam atbildes vai risinājumus? Dažreiz svarīgākais, ko varat izdarīt, ir klausīties ar empātiju, nevis ar līdzjūtību. Ja jūs saprotat, ka dažreiz cilvēkiem vienkārši vajadzīgas ausis, kas uzklausa, nevis daudzi risinājumu piedāvājumi vai pozitīvs skatījums, piemēram, „Varēja būt vēl sliktāk” vai „Jūs vismaz esat labā formā”, tas var ļoti pozitīvi ietekmēt attiecības.

Ar to es gribu teikt – es ceru, ka jūs atzīsiet, ka dzīvot ar diabētu var būt grūti (kopā ar pārējo, kas dzīvē notiek), un man var vajadzēt vienkārši nolaist tvaiku. 

Var būt grūti uzklausīt kādu, kas cīnās, un nepiedāvāt risinājumus – man arī tas var būt grūti. Bet es varu apsolīt, ka es centīšos būt labs klausītājs, jo draugi tā dara. 

Jautājums & solījums #3: Vai spējat runāt par kaut ko citu, nevis tikai par diabētu?

Būt diadraugiem nozīmē, ka mēs pārrunāsim visu ar diabētu saistīto, bet es ceru, ka mums būs arī vēl kas kopīgs. Ilgstošai draudzībai nepieciešams, lai diadraugiem būtu vēl kaut kas kopīgs, nevis tikai diabēts. 

Ja mēs nevaram runāt par savu ģimeni, vaļaspriekiem, dabu vai kaut ko citu, vai mēs patiešām esam draugi? Īstam diadraugam jābūt kam vairāk, nevis tikai daļai no manas diabēta atbalsta grupas. Tāpēc pavadīsim kādu laiku iepazīstoties. Lai arī var būt „mīla no pirmā acu uzmetiena”, dažreiz draudzībai ir nepieciešams laiks, lai tā uzziedētu.

Es apsolu, ka veltīšu laiku jūsu iepazīšanai arī ārpus diabēta diagnozes, un ceru, ka mēs lieliski saderēsim kopā. Bet, ja ne, mēs tomēr varam viens otram būt daļa no diabēta atbalsta grupas.

3 lietas, no kā izvairīties diadraudzībā 

1: Metiet pie malas vainošanu!
Nav grūti būt gudram ar atpakaļejošu datumu, bet, ja es zvanu jums tāpēc, ka ir spītīgi augsts cukura līmenis vai esmu aizmirsis mājās savas diabēta lietas, nelasiet man morāli. Labāk atbalstiet mani, ja varat, un darbojieties kopā ar mani, lai atrastu problēmas risinājumu.

2: Nesakiet man, ko es drīkstu un ko nedrīkstu ēst!
Jūs varat būt vegāns, zvērināts ogļhidrātus ierobežojošas diētas sekotājs, ticēt ogļhidrātiem bagātai diētai ar zemu tauku saturu vai vēl kas, un tas ir lieliski... jums. Mēs varam parunāt par to, kas der jums, bet, lūdzu, nemēģiniet man uzspiest savus ēšanas paradumus vai kļūt par „diabēta uztura policistu”. 

Ir lieliski citam no cita mācīties, bet mēs visi esam atšķirīgi. Ja runa ir par ēdienu vai diabēta kontroli, nav receptes, kas der visiem.

3: Nejaucieties pa vidu!
Tas ir grūti, jo robeža starp iejaukšanos un konstruktīvu ieteikumu un pieredzes piedāvāšanu ir trausla. Labs iejaukšanās piemērs – jūs skatāties man pār plecu uz manu mērierīci un komentējat manus cukura līmeņa rādītājus. Vai – jūs piedāvājat izmaiņas manā ēdienkartē, ja es neesmu prasījis viedokli vai padomu. 

Savukārt konstruktīvi padomi var būt vienkārši saruna par attiecīgo tēmu. Jūs varat man pajautāt, vai kaut kas man liekas sarežģīti (piemēram, insulīna devas noteikšana picai), ja es atbildu apstiprinoši, varat piedāvāt savas idejas. 

Ne visiem ir jābūt jūsu labākajiem draugiem

Līdzīgi kā draudzībā ar cilvēkiem bez diabēta jums var būt vairāk nekā viens diadraugs. Un jūs, protams, varat nebūt tuvi draugi, un tas ir pilnīgi normāli. 

Ir lieta, ko diadraugs spēj dot, bet citi draugi ne – zināšanas par to, ar ko mums katru dienu jātiek galā. Atrast šādu draugu, kas ne vien saprot jūs, bet saprot arī dzīvi ar diabētu, ir kaut kas lielisks.

 

Dalīties

Filed under: