5 padomi, kā ārzemēs tikt galā ar ēdienu

Jaunas virtuves iepazīšana, ceļojot uz ārzemēm, ir viena no labākajām lietām. Bet, ja ceļojat ar diabētu, daudzu nepazīstamu ēdienu ēšana, vienlaikus cenšoties kontrolēt cukura līmeni asinīs, ir izaicinoša. Tur palīdz sagatavošanās. Te būs daži svarīgākie padomi, kas jāatceras, lai ārzemēs tiktu galā ar ēdienu.

1. padoms. Veiciet izpēti

Atvēliet laiku, lai izpētītu attiecīgās valsts virtuvi, īpaši tad, ja nepazīstat to. Noskaidrojiet, kādas sastāvdaļas tiek plaši lietotas populārākajos ēdienos. Nebūtu slikti pat pārrunāt to ar dietologu, ārstu vai diabēta apmācītāju un saņemt padomu, kurus ēdienus labāk izvēlēties valstī, kuru apmeklēsiet. Viņi varēs arī palīdzēt saprast, kā ārzemju ceļojuma laikā jāpielāgo jūsu diabēta aprūpes ikdiena.

2. padoms. Atcerieties vietējās paražas

Atcerieties, ka bez atšķirīgiem ēdieniem citās valstīs bieži ir arī citi ierastie ēdienreižu laiki. Spānija ir ļoti labs piemērs. Spāņi parasti vakariņas ēd vēlu – deviņos vai desmitos vakarā. Cilvēkiem ar diabētu var būt grūti iztikt bez ēšanas no pusdienām līdz tik vēlām vakariņām. Ja zināt šīs paražas, varat parūpēties par uzkodām, lai starp ēdienreizēm cukura līmenis saglabātos stabils.

3. padoms. Izmēģiniet porcijas izmērus jau mājās

Arī tad, ja esat iepazinies ar vietējo ēdienu, ir grūti saprast, cik daudz ir vienā porcijā. Zināt porciju lielumu ir īpaši svarīgi, ja dodaties uz valsti, kurā ēd daudz ogļhidrātu, piemēram, rīsus vai makaronus. Pirms ceļojuma izmēriet porcijas lielumu mājās. Pēc neliela treniņa varēsiet precīzāk noteikt porcijas pēc acumēra. Tas palīdzēs noteikt, cik daudz ogļhidrātu ārzemēs apēdat. Palīdzēt var porciju lieluma noteikšana salīdzinājumā ar lietām, kas jums ir līdzi ceļojumā, piemēram, viedtālruni.

4. padoms. Nebaidieties uzdot jautājumus

Kad ārzemēs ēdat kaut ko jaunu, nepieņemiet, ka zināt sastāvdaļas. Nepazīstamos ēdienos var būt garšvielas vai mērces, kas satur daudz tauku vai cukura, bet tas nav acīmredzams. Vislabāk ir pajautāt. Tas, protams, ir sarežģīti, ja nerunājat vietējā valodā. Pirms ceļojuma varat iemācīties ar ēdienu saistītos vārdus un frāzes. Noderīgas varētu būt: „bez mērces”; „bez cukura, lūdzu” un „vairāk dārzeņu”. Otrs variants ir informēt restorāna darbiniekus, ka esat diabētiķis. Ja spējat nodot šo informāciju, labs apkalpotājs varēs palīdzēt jums izvēlēties no ēdienkartes kaut ko veselīgāku.

5. padoms. Atgriežamies pie šķīvja metodes

Vienalga, uz kurieni dodaties, lielisks variants ir šķīvja metode. Sāciet ar šķīvi un pārliecinieties, ka pusi no tā aizņem dārzeņi – svaigi vai apstrādāti. Tikai izvairieties no dārzeņiem, kuriem ir pievienots cukurs vai kas ir fritēti. Otrā šķīvja daļā jābūt olbaltumvielām, tad nelielā daļā – ar ogļhidrātiem bagātiem ēdieniem, piemēram, maizei, rīsiem vai makaroniem. Šķīvja metodes izmantošana palīdz vieglāk kontrolēt kalorijas un ogļhidrātus, neatņemot iespēju pagaršot mazliet no visiem brīnišķīgajiem ēdieniem, ar ko sastopaties.