10 veidi, kā samazināt insulīna rezistenci

Jēdziens „insulīna rezistence” ir kļuvis par aktuālu tēmu. Īpaši ņemot vērā tā nozīmīgo lomu 2. tipa diabētā. Šajā rakstā mēs skaidrosim, kas ir insulīna rezistence, un pastāstīsim, kā pēc iespējas labāk izmantot insulīnu.

Kas ir insulīna rezistence?

Insulīna rezistence ir stāvoklis, kad organisma šūnas nepareizi reaģē uz insulīnu. Bez insulīna organisms nespēj piekļūt asinsritē esošajām uzturvielām, tas izraisa paaugstinātu glikozes līmeni. Šis līmenis savukārt ziņo organismam, ka jāražo vairāk insulīna, tā insulīna rezistences cikls ir dzimis.

Lai arī insulīna rezistence var piemeklēt ikvienu, cilvēkiem ar 2. tipa diabētu ir 83 % iespēja saskarties ar insulīna rezistenci. Ja jums ir arī augsts asinsspiediens un augsts lipīdu līmenis asinīs, insulīna rezistences varbūtība kļūst vēl lielāka, reizēm tā ir līdz 95 %[1]. Šie procenti nozīmē, ka insulīna rezistence ir jāuztver nopietni.

Lai arī insulīns tiek ražots aizkuņģa dziedzerī, šis hormons ietekmē visas ķermeņa zonas. Tāpēc simptomi var parādīties gandrīz jebkur. Ir jāveic dažādas analīzes, lai pa īstam konstatētu dažas no insulīna rezistences sekām, tomēr biežāk sastopamie simptomi ir:

• Palielināts vēdera apkārtmēra indekss (vidukļa apkārtmērs cm : augums cm)
• Acanthosis nigricans – tumši plankumi uz cirkšņiem, padusēs vai uz kakla
• Augsts triglicerīdu līmenis un zems ABL (labais holesterīns)
• Hiperinsulinēmija – paaugstināts insulīna līmenis asinīs
• Paaugstināts tauku īpatsvars aknās
• Neizskaidrojams svara pieaugums
• Augsts asinsspiediens
• Podagra

Kas izraisa insulīna rezistenci?

Ja tas ilgi netiek kontrolēts, aizkuņģa dziedzeris nogurst un daļa no tā šūnām pārtrauc insulīna ražošanu. Šāda samazināta insulīna ražošana kombinācijā ar aizvien pieaugošo cukura līmeni parasti ir laiks, kad tiek atklāts 2. tipa diabēts.

Par laimi mēs zinām daudzus insulīna rezistences cēloņus… un zināšana ir daļa no risinājuma!

Ģenētika

Ģenētiskā predispozīcija ļoti ietekmē to, vai jūs saskarsieties ar insulīna rezistenci. Piemēram, ja kādam no vecākiem ir 2. tipa diabēts, 2. tipa diabēta attīstīšanās risks pieaug par 38 %[2].

Dzīvesveids

Labā ziņa ir tā, ka gēni pilnībā nenosaka to, vai mums būs diabēts. Ievērojot veselīgu dzīvesveidu, mēs epiģenētiski varam ietekmēt, vai noteikti gēni tiks „ieslēgti”! Insulīna rezistenci var izraisīt pārmērīgs kaloriju, īpaši cukura vai ogļhidrātu, patēriņš, ko mēs fiziskās slodzes trūkuma dēļ nevaram pietiekami pārstrādāt.

2017. gadā DiRECT pētījums parādīja, ka, samazinot kalorijas un svaru, pēc 12 mēnešiem gandrīz pusei pētījuma dalībnieku bija tik labi cukura līmeņa rādītāji, ka diabēta medikamenti vairs nebija nepieciešami[3]. Tas ir tikai viens no neskaitāmajiem pētījumiem, kas rāda, ka veselīgs dzīvesveids ir insulīna rezistences novēršanas stūrakmens.

Ķermeņa forma

Tauki, kas uzkrājas orgānos un uz vēdera, tiek saukti par viscerālajiem taukiem, un tie parasti palielina insulīna rezistenci. Šāda centrāla tauku koncentrācija var būt izaicinoša aknām.

Aknas dabiski vēlas tikt vaļā no liekajām tauku rezervēm. Tas tiek darīts, ielādējot taukus mazās „transporta laivās” (sauktās par ĻZBL daļiņām). Šīs „laivas” pārvieto taukskābes pa asinsriti uz muskuļu šūnām. Bet, ja organismam insulīna rezistences dēļ jau ir grūtības uzņemt uzturvielas, šīs laivas beigās tiek izlādētas atpakaļ asinsritē un uzkrājas uz artēriju sieniņām. Tas noved pie iekaisuma un artēriju aizsprostošanās.

Baktērijas un iekaisums

Ja runa ir par insulīna rezistenci, iekaisums vienmēr ir slikti, bet smaganu iekaisums ir īpaši slikti. Iekaisušā smaganas kabatā atrodas baktērijas, kas var nonākt asinsritē, izraisot iekaisuma reakciju, kas palielina insulīna rezistenci.

Ir pierādījumi, ka bakteriālās vides traucējumi zarnu traktā var izraisīt iekaisumu, kas pastiprina insulīna rezistenci un citas vielmaiņas problēmas[4].

10 veidi, kā apkarot insulīna rezistenci

Lai arī mēs nekā īpaši nevaram ietekmēt ģenētiku (ja vien dzīve nav zinātniskās fantastikas filma), ir daudzas lietas, ko mēs varam kontrolēt, lai kompensētu dzīvesveidu, ķermeņa formu un iekaisuma faktorus, kas izraisa insulīna rezistenci. Galvenais:

1. Vairāk kustību: skaitās viss – vai tā būtu kāpšana pa kāpnēm, riteņbraukšana vai vienkārši staigāšana. Tās var nebūt sporta sacensības, bet regulāras kustības ir svarīgas. Arī spēka treniņi ir lieliski ilgstošai tauku dedzināšanai un šūnu spēkstaciju – mitohondriju – aktivizēšanai.
2. Mazāk saldumu: patērējiet pēc iespējas mazāk cukura. Īpaši izvairieties no saldinātajiem dzērieniem. Alternatīvas var būt ksilitols, eritritols un stēvija, bet tikai ar mēru. Esiet prātīgi arī ar dabīgajiem cukuriem, jo arī fruktoze skaitās saldumi!