Sorry, you need to enable JavaScript to visit this website.
teksta izmērsaaa
Latvia
hamburger overlay

Kā neļaut diabētam pārtraukt treniņus

Kā diabēts ietekmē fizisko slodzi, un otrādi – tā ir atsevišķa tēma. Reizēm cukura līmeņa kontrole kopā ar treniņiem un aktivitātēm izrādās sarežģītāka nekā pats treniņš.

No vienas puses, ir grūti saglabāt kontroli pār cukura līmeni, kad esat kustībā, jo organisms dažādos diennakts laikos un atkarībā no fiziskās formas reaģē pilnīgi atšķirīgi. No otras puses, tas ir grūti, jo cukura līmenis svārstās atkarībā no treniņa vai aktivitātes veida.

Nja! Runa ir par daudziem mainīgajiem, kas jāņem vērā. Bet fiziskā slodze jums tik ļoti nāk par labu, kas ir pūļu vērta. Tā ir pārsteidzoši jaudīgs instruments diabēta arsenālā. Cilvēki ar diabētu bieži vien pavada daudz laika pirms treniņa, treniņa laikā vai pat pēc tā, uztraucoties par to, kā noturēt cukuru mērķa diapazonā un izvairīties no zema cukura. Bet par spīti tam visam cukura līmenis tik un tā uzvedas pēc sava prāta. Tas, protams, var būt īpaši kaitinoši!

Reizēm negaidītas situācijas var piemeklēt arī mūs! Ir tik viegli aizmirst, ka ikdienas aktivitātes, piemēram, dārza darbi, ratiņu stumšana vai pat iepirkšanās, arī skaitās fiziskās aktivitātes. Daudz cukura sadedzina ne tikai fiziskās aktivitātes. Arī smadzenēm vajag daudz enerģijas, tāpēc arī intensīva domāšana samazina cukura līmeni.

 

Kā tieši fiziskā slodze ietekmē organismu?

Spēka vingrojumi (anaerobie)

Anaerobajā sportā (piemēram, spēka treniņi, svaru cilāšana, kāpšana, bet arī augstas intensitātes intervāla treniņi, kā volejbols, teniss un sprints) cukura līmenis asinīs var saglabāties stabils vai pat paaugstināties, bet pēc kāda laika atkal kristies, kad atgūstaties pēc treniņa.

Anaerobie vingrojumi parasti ir īsas, intensīvas fiziskās aktivitātes, kad vajadzība pēc skābekļa pārsniedz skābekļa rezerves. Organisma šūnas nevar izmantot ierastās metodes, lai iegūtu enerģiju, kas nepieciešama kādas darbības (svaru cilāšana, sprints u.c.) veikšanai.

Ja muskuļiem ļoti ātri vajag daudz enerģijas, organisms izmanto citu enerģijas nodrošināšanas veidu. Šādās situācijās palīgā steidzas adrenalīns, kas liek muskuļos esošajiem cukura krājumiem izlādēties. Varat uzminēt, kas notiek pēc tam: cukura līmenis strauji ceļas. Īpaši bieži sastopams tas ir sacensību situācijās. Ir sportisti ar diabētu, kas, lai paliktu normā, pat lieto nelielu daudzumu ātras iedarbības insulīna.

 

Izturības vingrojumi (aerobie)

Aerobo vingrojumu (piemēram, skriešanas, iešanas, peldēšanas, riteņbraukšanas) laikā cukura līmenis parasti krītas un saglabājas zems vēl ilgu laiku pēc treniņa. Bieži vien aerobos vingrojumus jūs veicat ilgāku laiku (10 minūtes vai vairāk). Šī tipa vingrojumi parasti ir ritmiski un atkārtoti, tie paātrina sirdsdarbību un elpošanu. Lai nodrošinātu nepieciešamo enerģiju, organisms sadedzina skābekli kopā ar glikozes krājumiem.

Iesācējiem un tiem, kas atgriežas formā, ideāli ir zemas intensitātes vienmērīgi treniņi, jo kā galveno enerģijas avotu organisms izmantos taukus, kā arī pamazām sadedzinās cukura rezerves. Tas ļauj darboties ar lielāku izturību un samazina hiperglikēmijas risku.

Palielinot intensitāti un ilgumu, tiek izlietots vairāk glikozes un palielinās arī pazemināta cukura līmeņa risks. Jo vairāk jūs trenēsieties, jo efektīvāk muskuļi sāks izmantot enerģiju. Tie arī aizvien labāk enerģijai izmantos taukus.Turklāt, ja muskuļi tiek vairāk lietoti, glikogēna krājumi tajos (200–400 g) palielinās.

Katru reizi, uzsākot jaunu fizisko aktivitāti, jums papildu uzmanība ir jāpievērš plānošanai un piesardzības pasākumiem – kamēr organisms pierod.

 

Kas notiek ar maniem rādītājiem pēc treniņa?

Pēc treniņa, kamēr atgūstat spēkus un gozējaties apziņā, ka esat sev izdarījis kaut ko labu, organisms tikai sāk darboties. Jo īpaši pēc izturības treniņa glikozes krājumi būs tukši un nākamās 7–11 stundas organisms kāri tvers jebkuru cukuru, kas plūst asinsritē. Var būt sajūta, ka insulīna ir superdaudz. Šādā gadījumā jums ir jāuzmanās no pazemināta cukura.

Pēc ekstrēmas sportošanas, piemēram, maratona noskriešanas vai sporta turnīra, var paiet vairākas dienas, kamēr viss atgriežas vecajās sliedēs. Daļēji tas ir mazu no insulīna neatkarīgu transportētāju dēļ, kas palīdz nogādāt cukuru šūnās, lai papildinātu cukura rezerves muskuļos un aknās.

Vai saprotat? Šie īpašie transportētāji darbojas pat bez insulīna! Arī tas padara fizisko slodzi tik lielisku!

Kas vēl ir jāņem vērā?

Tiklīdz sajūtat hipoglikēmijas simptomus, nekavējoties pārtrauciet treniņu!

Ja jums ir 1. tipa diabēts un jūs sākat treniņu ar augstu cukura līmeni, t.i., virs 14 mmol/L, noteikti pārbaudiet ketonus. Ja jums ir ketoni, labāk šoreiz treniņu izlaist. Fiziskā slodze var paātrināt/ierosināt ketonu daudzuma palielināšanos, kas var novest pie diabētiskās ketoacidozes, un no tās jūs noteikti vēlētos izvairīties.

 

Diabēts un fiziskā slodze

Padomi un viltības

  • Treniņa laikā var būt grūti pamanīt zemu cukura līmeni, jo simptomi ir grūti pamanāmi. Bieži pārbaudiet cukura līmeni un esiet piesardzīgs, kamēr izstrādājat ierastu ritmu – īpaši, ja nodarbe ir jauna.
  • Turiet pie rokas ātras iedarbības glikozi, lai to varētu lietot zema cukura līmeņa ārstēšanai. Garākām aktivitātēm jums treniņa laikā varētu vajadzēt apēst ogļhidrātus, lai novērstu pazeminātu cukura līmeni. Pirms treniņa vai tā laikā izvēlieties tikai ātras iedarbības ogļhidrātus, piemēram, sulu vai glikozes tabletes.
  • Strauju cukura līmeņa kritumu fiziskās slodzes laikā bieži izraisa pārāk liels daudzums aktīva insulīna organismā. Īpaši piesardzīgs esiet, ja treniņu sākat ar lielu insulīna daudzumu organismā; ja zināt, ka trenēsieties drīz pēc insulīna lietošanas, atbilstoši sagatavojieties. Ja ir treniņš pirms brokastīm, varētu derēt iepriekšējā vakara vidējā bazālā ātruma samazināšana atkarībā no insulīna tipa, treniņa intensitātes un esošās fiziskās formas.
  • Ja izturības treniņš ilgst vairāk nekā 1–2 stundas, ēdienreizē pirms treniņa jums, iespējams, ir jālieto mazāk insulīna nekā parasti.
  • Aktivitātes visas dienas garumā bieži prasa ēdienreižu insulīna un bazālā insulīna samazināšanu 24 stundas pēc treniņa. Jūsu diabēta aprūpes komanda palīdzēs aprēķināt vajadzīgo daudzumu.
  • 1. tipa diabēta gadījumā ēšana vismaz 90 minūtes pēc treniņa var samazināt zema cukura risku naktī. Īpaši pēcpusdienās vai vakaros apsveriet iespēju vai nu samazināt insulīna uzņemšanu (konsultējieties ar savu ārstu par nepieciešamo daudzumu), vai pirms gulētiešanas bez insulīna papildus apēdiet nelielu taukus un olbaltumvielas saturošu uzkodu. Kad koriģējat paaugstinātu cukura līmeni, uzmanieties, jo var vajadzēt mazāk insulīna nekā parasti. Tomēr katrs cilvēks ir unikāls, un jums ir jāeksperimentē, lai atrastu sev labāko variantu.
  • Pēc spēka treniņa, kas sākotnēji var novest pie augstāka cukura līmeņa, vajadzība pēc insulīna var samazināties nākamās 6 stundas, jo aknas atjauno savas rezerves. Tāpēc esiet uzmanīgs ar insulīna uzņemšanu.
  • Īpaši uzmanieties ar alkoholu pēc treniņa – tas neļauj aknām atjaunot cukura rezerves. Šajā gadījumā palielināta insulīna sensitivitāte un samazināta cukura izdalīšanās var pārklāties. Uzmanieties no pazemināta cukura līmeņa, esiet modrs un turiet pie rokas glikozes tabletes!

Thurm,U., Gehr, B., Diabetes-Sportfibel, 4. Auflage (visi ieteikumi par terapijas pielāgošanu ir ņemti no šī avota)

Dalīties

Filed under: